Gendolfs

Ceļš

Mēness cikla ietekme

Šajā, no Stīvena Foresta grāmatas “Mēness grāmata” sagatavotajā materiālā atradīsiet informāciju par jūsu dzimšanas brīža Mēness fāzes ietekmi uz jūsu dzīvi.

Pirmā 0o– 45o

Jaunmēness– dzīvības simbols

Raksturo: Harizma. Zvaigznes, slavenības dotības. Klātesamība. Audzināšanas, kopšanas dotības. Līderība. Vadīšana kā gidam, padomdevējam. Vilinoša nenoteiktība. Nevainība un naivums. Kļūst par simbolu citiem; citus padara par simboliem. Dāvanu nesējs.

Šī ir mēness tumšā daļa. No tās vienlaicīgi plūst pārlaicīga, pārpasaulīga vieduma un jaunas, nevainīgas, augt gribošas enerģijas maisījums. Jaunmēnesī dzimis cilvēks vienlaikus it kā ir šeit, un it kā atrodas kaut kur citur. Rodas sajūta, ka viņš zina ko tādu, kas pārējiem nav pieejams, sasniedzams, kaut ko no mums svarīgajām Lielajām visuma gudrībām. It kā viņam būtu tiešais vads ar Dievu. Neatkarīgi no tā vai viņš ir introverts, vai ekstroverts, kad viņš runā, pārējie ieklausās. Viņi jūt, ka viņam ir kas īpašs, kas pārējiem nepieejams.

Jaunmēness cilvēki parasti ir cilvēcīgi izprotoši un silti, tai pat laikā esot arī pārpasaulīgi un bezpersoniski. Gandrīz netverami.

Pārējie viņiem uzticas, viņus augstu novērtē, ļauj sevi aizkustināt, pat grib tikt aizkustināti.

Tai pat laikā, citi nekad tā īsti nepazīst Jaunmēness cilvēkus. Ir sajūta, ka kaut kāda viņu daļa ir nepieejama citiem. Nevis iztrūkstoša, bet tieši nesasniedzama. Viņi it kā atrodas citā realitātē. Rodas sajūta, ka viņiem viena auss klausās šeit notiekošajā, bet otra auss pievērsta tās (augšējās) pasaules norisēm. Kādu daļu no tur dzirdētā viņi nones šeit lejā dzīvojošajiem un kādu daļu no tā šeit dzīvojošie arī saprot, bet ne visu. Tas ir kā saprast ko Bēthovens domāja ar 9.simfoniju.

 

Ēnas puse

Ar pietiekami lielu ignoranci, nolaidību vai pat ļaunprātību, katru dieva dāvanu var pārvērst katastrofā. Kādas ir jaunmēness ēnas puses?

Vienkāršākajā līmenī tas var celties no tā, ka jaunmēness cilvēki mēdz būt naivi attiecībā uz pasauli un cilvēkiem. Līdz ar to kļūdīšanās spriedumos par tiem nav nekāds retums.

Vēl viena īpašība, kas rada riskus ir ārkārtējais subjektīvisms, sajaucot vēlmes un bailes ar realitāti. Iztēle ir tik jaudīga, ka tā var novest visdīvainākajos neceļos. Fakti nav tik svarīgi kā idejas. Idejas savukārt ir mazāk svarīgas par nojautām un intuīciju. Vēlēšanās ir neatvairāma.

Pievienojiet šim subjektīvismam naivumu, un jums kļūs skaidrs, ka jaunmēness cilvēki nespēj saskatīt (citiem) acīmredzamas impulsīvas rīcības konsekvences.

Raugoties dziļākā līmenī, redzams, ka jaunmēness cilvēki reprezentē savas kopienas arhetipu. Tā var būt iela ar divvirzienu kustību. Tas var novest pat pie tā, ka jaunmēness cilvēks citus uztver tikai caur arhetipiem. Citiem vārdiem, viņš citus redz nevis kā dzīvus cilvēkus ar savu unikalitāti, bet drīzāk kā simbolus. Tā izpaužas kā zinātkāri nevainīga citu cilvēku reālo vajadzību ignorance, atstājot viņu alkas pēc uzmanības, cieņas un laika bez ievērības.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Iespējams, iepriekšējā dzīvē jūsu dvēsele bija iemiesojusies cilvēkā, kurš bija pārāk pragmatisks un sevi ierobežojošs, kavējot tās izaugsmi. Tādēļ šai dzīvē jums nepieciešama spēja noticēt un “lekt uz galviņas” pat nezināmos ūdeņos. Citiem vārdiem, šai dzīvē darīšana svarīgāka par domāšanu.

Jaunmēness cilvēkam ir nepieciešamība pēc samērā lielas Patmīlībassavā rīcībā. Iepriekšējā inkarnācijā jūs mīlestības vai pienākumu vārdā visdrīzāk ziedojāt pārāk lielu savas brīvības daļu citiem. Īstā balansa atrašana starp sevis mīlēšanu un mīlestību uz citiem vienmēr ir bijis ārkārtīgi delikāts jautājums. Te nav gatavas veiksmes formulas. Tāpat kā stāvot uz vienas kājas, jūs nosveraties uz vienu pusi un tad kompensējiet ar kustību pretējā virzienā. Iepriekšējā dzīvē jūs pārāk daudz nosvērāties citu cilvēku virzienā, tādēļ pretreakcija šai dzīvē ir kustība savā virzienā. Dvēselei ir nodoms sasniegt zināmu laikmetīgas patmīlības stāvokli.

Ja jūs vēlaties “izdarīt neiespējamo”, zināma patmīlība ir absolūti nepieciešama. Pat tad, ja tas var izskatīties pēc bezsirdības. Un kā ar visām lietām, kas atrodas uz evolūcijas robežas – te neiztikt bez eksperimentiem un mēģinājumiem pārkāpt robežas. Tas, protams, rada arī dažas kļūdas un pa kādai galējībai. Tās jāuztver kā mācīšanās procesa dabiska sastāvdaļa.

Laimes noslēpums

Jaunmēness cilvēku laimes noslēpums slēpjas spējā ieklausīties sirdsbalsī. Jāspēj saklausīt un sekot savai sirdsbalsij, nevis prāta apsvērumiem. Atrodiet kaut ko, kas jūsu dvēselē iedez uguni un metieties tajā. Laime ir daudzdimensionāla, neuztraucieties pārāk daudz par “līdzsvara atrašanu”. Šai dzīvē jūs neesat par līdzsvaru. Jūs esat par dedzību un aizrautību ar kaut ko, kas ir lielāks par jums.

 

Pazīstami jaunmēness cilvēki

Ričards Brensons, Toms Krūzs, Ozijs Osborns, Karaliene Viktorija, Pablo Pikaso, Zigmunds Freids, Agata Kristi, Bendžamins Frenklins, Edgars Alens Po, Elviss Preslijs, Rojs Orbisons, Karlos Santana, Harisons Fords, Džordžs Klūnijs, Antonīns Sant Ekziperī, Breds Pits, Rejs Čārlzs, Toms Henks, Stīvs Džobss, Stings, Brūss Springstīns, Eltons Džons, Dastins Hofmans, Ričards Niksons, Mišela Obama, Ennija Lenoksa, Pols Sezāns, Ringo Stārs, Emīls Zolā.

 

Otrā 45o– 90o

Jauns mēness– ekstrēmists

Raksturo: Dzinulis sasniegt un pieredzēt. Izsalkums. Nelīdzsvarotība. Panākumi – un to cena. Klātbūtne. Dabiska Autoritāte. Starojoša, lipīga cerība pilnīgā tumsā.

Otrā mēness cikla laikā dzimušie reizēm mēdz būt ārkārtīgi apdāvināti. Viņi var mūs dziedināt, viņi var mūs sasildīt un viņi var mūs pacelt citos augstumos un apmāt ar savu mākslu.

Šai laikā dzimušo noskaņojumu raksturo mūžīga neatliekamība. Kaut kas ir jāpaveic. Te nedrīkst kavēties. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ šai mēness fāzē dzimušos sauc par Ekstrēmistiem. Šis vienmēr aktīvais dzinulis dzīves laikā manifestējas neskaitāmos veidos un jomās. Man ir jākļūst par …. Man ir jāiegūst …. Man ir jāpanāk …

Vai tas mums būtu jāsauc par neirotismu?Varbūt nesteigsimies ar tā kategorizēšanu un apzīmēšanu ar pataloģiju? Iedomājieties, ka jūs tiešām esat sūtīts no Dieva pildīt viņa misiju. Jūs to apzinieties tikpat skaidri, kā to, ka jums katrai rokai ir pieci pirksti. Kaut kas lielāks par jums ir pārņēmis jūsu dzīves vadības grožus. Ja jūs virzāt sevi no visa spēka Dieva gribas vadīti, vai tādēļ jūs jāsauc par neirotiķiem? Ja jā, tad vairums mūsu vēsturē zināmo lielo mākslinieku, sociālo aktīvistu un ģēniju ietilps šai grupā. Ne jau katrs šīs mēness fāzes laikā dzimušais ir mākslinieks, aktīvists vai ģēnijs ar lielo burtu. Nē. Runa ir par iekšējās motivācijas sajūtu, kas šiem cilvēkiem ir tikpat liela, kā minētajiem cilvēkiem ar lielo burtu.

Šī iekšējā sajūta, ka jūs nesat sevī ja ne ko Dievišķu, tad noteikti kaut ko lielāku par jums pašiem. Tā jūs, tēlaini izsakoties, “iededzina”. Tas ir jauns impulss rīkoties, kam saskaroties ar esošo lietu kārtību rodas lielāks vai mazāks konflikts. Tas parasti rada pašpārliecinātību, ticību sev un dedzību pārvarēt šķēršļus, realizējot iekšējo impulsu.

Te bieži ir sastopams dzinulis paveikt “lielas lietas”, un nereti novērojama gandrīz naiva pārliecība, ka jūsu paustā ziņa būs ļoti pārliecinoša un cilvēki tai nekavējoties sekos. Parastie cilvēki, protams, tam nepiešķir lielu vērību, bieži pat to nepamanot. Otrajā ciklā dzimušais pat var nepamanīt šo sabiedrības vienaldzību. Ekstrēmista enerģija savos pamatos nav karojoša, tā vienkārši ir entuziasma pilna. Un entuziasms, kā zināms, ir lipīgs – uzrodas sekotāji, atbalstītāji un palīgi.

Jāatzīmē, ka otrās mēness cikla fāzes laikā dzimušie bieži vien ienes kaut ko autentiski jaunu un vitālu. Praktiskos jautājumos viņi var būt atkarīgi no citiem. Viņi var būt nespējīgi noturēt interesi par jebko, attiecībā uz ko viņi nejūt emocionālu aizrautību. Citiem var nākties viņus stumt un bakstīt, lai viņi realizē savu vīziju. Tomēr pati vīzija parasti ir vērtīga.

Ēnas puse

Izsakoties vienkārši, runa šeit ir par slimīgu apsēstību. Ir lietas dzīvē, par kurām ir vērts maksāt ļoti augstu personisku cenu – glābt bērna dzīvību vai pasauli no bojāejas, piemēram. Bet kad ar to pašu intensitāti nododas videospēlēm vai mājas uzkopšanai, tas var liecināt par ieiešanu ēnas zonā.

Līdzīgi kā Jaunmēnesī dzimušie, arī jums ir tendence uztvert cilvēkus pārāk vienkāršoti, ignorējot viņu unikalitāti, viņu atšķirīgās vajadzības, viņu neprognozējamību un viņu dažādību. Jums ir jāizsargās uztvert cilvēkus kā objektus vai kā marionetes jūsu spēlē. Jums ir jāuzmanās no pārliekas cilvēku vienkāršošanas. Pat savās sliktākajās izpausmēs šēit parasti nav mežonīguma vai brutalitātes. Tā vienkārši ir izteikta ignorance sajaukumā ar koncentrēšanos uz augstāku mērķi vai lielāku jautājumu. Tomēr šī koncentrēšanās var novest pie nejūtības pret citiem, pie “pats par sevi saprotams” attieksmes un pie citu ekspluatēšanas.

Kāda ir cena, kas jāmaksā par panākumiem? Vai bez milzīgas piepūles maz ir iespējams sasniegt kaut ko nozīmīgu? Vērā ņemamiem panākumiem vienmēr ir cena. Tie prasa nelīdzsvarotību. Kādā publikācijā bija analizēta to cilvēku dzīve, kas nodzīvojuši līdz 100 gadiem. Šķiet formula bija – dzīvot vienmuļu, garlaicīgu dzīvi. Tā (garlaicīgā dzīve) nav domāta cilvēkiem, kas dzimuši otrajā mēness fāzē. Kad pēc visiem ceļā atstātajiem sevis, citu, attiecību, iekšējā miera un citiem vrakiem vienkārši izrādās, ka mērķis nebija vērts posta, ko tā sasniegšana prasīja, tad mēs ieraugām īsto šīs fāzes ēnas zonu.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Ļoti iespējams, ka iepriekšējā dzīvē jūs esat nonācis apstākļos, kas jums liedza realizēt jūsu lielo dzīves uzdevumu. Jūs it kā sajutāties iestrēdzis tajos. Tas varēja izpausties arī kā vienkāršs slinkums. Tomēr ir daudz lielāka iespējamība, ka tas bija saistīts ar nokļūšanu kultūras vai sociālo normu uzliktos valgos.

Iesprostojums varēja nemaz nebūt reāls, piemēram, kā tāda cilvēka situācija, kurš nevar iedomāties savu dzīvi bez tētuka lielās naudas. Un tētuks prasa daudz par šiem materiālajiem labumiem.

Tas varēja būt arī tik neizbēgams ieslodzījums, kā nabadzīgai sievietei Pakistānas daļā, kur cilvēki vēl dzīvo ciltīs. Sievietei, kas apprecējusies 14 gados un jau ir stāvoklī, tādēļ viņa nespēj realizēt savu iekšējo potenciālu kļūt par savas paaudzes domas līderi, lai gan viņai tika dāvātas visas nepieciešamās dotības.

Jebkurā gadījumā tas bija saistīts ar baiso neizdzīvotas dzīves sajūtu.Tēlaini izsakoties, šajā dzīvē jūs jūtaties kā cilvēks, kuram deg pakaļa. Zemapziņa reaģējot uz iepriekšējās dzīves pieredzi, rada sajūtu, ka jums nav laika. Jums jāpaspēj realizēt sevi.

Laimes noslēpums

Otrās mēness fāzes laikā dzimušo laimes sajūta slēpjas spējā atrast kaut ko, kas ir lielāks par jums pašiem, kaut ko, kas jūsu dzīvei piešķirt jēgu, mērķi un formu. Te noteikti ir jābūt kāda veida misijai. Tam jābūt jēgpilnam mērķim. Pretējā gadījumā šī enerģija var sagrūt neirotiskā, tuvredzīgā patmīlībā. Ne vienmēr misijai jārealizējas nepārprotama altruisma formā, kā ziedojoties kāda sabiedriskā labuma vārdā. Piemēram, māksla var dot to pašu efektu. Arī zinātniskais vai akadēmiskais darbs šeit lieliski kalpo tam pat mērķim, pieņemot, ka jūs to jūtat kā patiesi nozīmīgu. Tāpat ģimenes veidošana un stiprināšana. Galvenais, lai mūsu ieguldītās pūles atver mūsos to labāko daļu un lai kaut kādā veidā tas ir kas lielāks par mums pašiem.

Pazīstami otrā mēness cikla cilvēki

Galilejs, Klists Īstvuds, J.R.R. Tolkins, Vorens Bafets, Ronalds Reigans, Bils Kosbijs, Neils Jangs, Voltērs, Emija Fišere, Bobs Geldorfs, Edgards Hūvers, Bejonse, Frenks Sinatra, Britnija Spīrsa, Žanna D’arka, Rembrants, Marija Montessori, Frīdrihs Nīče, Virdžīnija Vulfa.

Trešā 90o– 135o

Jauns mēness– krustnesis

Raksturo: Spriedze starp sevi un grupu. Rūpes par taisnīgumu. Cīņas. Grupu pūliņi; organizācijas. Upurēšana grupai. Abstrakto, ideālistisko arhetipisko principu sadursme ar realitāti.

Šajā mēness attīstības ciklā tīrs arhetipāls ideālisms milzīgā ātrumā saduras ar realitātes ķieģeļu sienu. Tīram arhetipālam ideālismam piemīt liels spēks. Bieži vien tas monolītajā realitātes ķieģeļu sienā rada pa caurumam vai vismaz kādai plaisai. Dažkārt tas pat uzvar šo sienu. Nav jau tā, ka sociālās realitātes siena vienmēr ir kaut kas slikts. Reizēm tajā ietverts arī zināms viedums. Patiesībā visas šīs ārējās realitātes savulaik cēlušās arhetipu pasaulē. Ideālā gadījumā mēs šeit varam novērot tādas sintēzes rašanos, kas ceļoties no šīs jaudīgās ideālisma un realitātes sadursmes, rada rezultātu, kas ir lielāks par sadursmē iesaistītajām atsevišķajām komponentēm. Kā teica Markss, tēze plus antitēze ir sintēze.

Iztēlojieties vecu burinieku ar vēja nolauztiem mastiem dreifējot pa okeānu jau ilgāku laiku. Visi ūdens un pārtikas krājumi jau izsīkuši. Cilvēki panīkuši. Kuģa komanda kapteiņa vadībā telpā zem klāja notur apspriedi par to, ko darīt. Jūs, jaukais kuģa puika neesat uzaicināts tajā piedalīties, tādēļ atspiedies uz borta veraties tālumā. Te pēkšņi jūs pie horizonta ieraugiet zemi. Jūs metaties lejā pa kāpnēm un jau grasāties izkliegt šo vārdu ZEME, kad jūsu acis sastopas ar kuģa kapteiņa skatienu. Šai skatienā ir nepārprotams aizliegums celt kaut mazāko troksni, nemaz nerunājot par kliegšanu. Jums jābūt klusam. Bet jūs ziniet, ka tur ir zeme. Jums ir jārunā, jo jūs variet glābt visas komandas dzīvību, bet jums liek klusēt. Bet jums ir jārunā.

Šāda veida spriedze valda šai mēness fāzē dzimušā apziņā. Viņš jūt, ka viņam ir kaut kas svarīgs, neapstrīdams pavēstāms. Tomēr apstākļi nav labvēlīgi, nav atbalstoši tam, lai viņš runātu. Viņš zina kaut ko, kas var mainīt pasauli, tomēr nevar to teikt, jo tiks nogalināts (vai kā citādi sodīts) par tā izpaušanu. Nepārvarama steiga saduras ar ierobežojumiem. Trešajā mēness fāzē dzimušā personībā varam novērot divas noskaņojuma pamatkomponentes – steigu un frustrāciju.

Pirmajā mēness cikla kvartālā dzimušajos ir neapgāžama pārliecība par to, ka viņiem ir taisnība. Tādēļ viņi tiek dēvēti par Krustnešiem. Valda neatvairāma neiecietība pret citu ietiepību. Tā nav tik daudz pārliecība, ka citi ir muļķi vai ļaunprāši, cik sajūta, ka citi to vienkārši neredz – vienīgais, kas kapteinim un pārējiem uz tā kuģa bija jāizdara, jāpaskatās. Tad viņi ieraudzītu zemi paši savām acīm. Bet viņi ir tā aizrāvušies ar rituālu un tradīciju, ka tas padarījis to aklus.

Taisnīgums ir ārkārtīgi nozīmīga tēma pirmā kvartāla cilvēkiem. Āķis ir tajā, ka dažādi cilvēki to var redzēt atšķirīgi, no dažādiem skatu leņķiem. Šai mēness fāzē dzimušajiem morālas atbildības sajūta, ka viņiem par savu taisnību ir jācīnās. Viņu pārliecība par savu taisnību ir tik liela, ka viņi nespēj pieņemt citu viedokli.

Trešās mēness fāzes cilvēki ness pasaulei kaut ko potenciāli ļoti spēcīgu un transformējošu. Viņi part to deg. Jūs arī degtu, ja redzētu un justu tā kā viņi.

Viņi ir gatavi iestāties par savu lietu.

Ēnas puse

Morāls taisnīgums, tā tīrā formā, protams, ir ļoti cildināms. Mums cilvēkiem, ļoti patīk, ka mūs uztver kā cildināmus, un tā nu ir viena vieta, pa kuru trešās mēness fāzes laikā dzimušajos var iešmaukt tumšā puse. Paštaisnums var būt ļoti toksisks. Un taisnībai pašai par sevi jau nav nozīmes. Tai ir nepieciešama netaisnība, lai tā (taisnība) spētu pastāvēt. Tādēļ ar paštaisnumu komplektā nāk arī vajadzība padarīt citus par netaisnīgiem, nepareiziem. Un tas ir milzīgs ēnas puses izpausmes dzinulis trešajā fāzē dzimušajiem.

Pārspīlēta paštaisnuma izpausme var novest pie ļoti nevēlamām polarizācijām un opozīcijām starp cilvēkiem un starp idejām. Rodas situācijas, kurās izskan paziņojumi: “Ja tu neesi ar mums, tad tu esi pret mums”. Progresam nepieciešams kompromiss, vidusceļš, ko šai fāzē dzimušajiem ir ļoti grūti pieņemt.

Atrodoties savā ēnas zonā, trešās fāzes laikā dzimšie var dzīvot ar sajūtu, ka viņiem uzbrūk no visām pusēm. Viena no tipiskākajām reakcijām uz uzbrukumu ir bailes vai to māsīca – vardarbība. Izsakoties psihologu valodā, te ir runa par paranoju. Šeit iztrūkst tolerance pret neviennozīmību, smalkuma novērtējums, cieņpilna dialoga ieguvumu atzinība. Neskatoties uz daudzu pieņemtiem mītiem, patiesībā ļoti daudzas lieliskas idejas ir tikušas pilnveidotas tieši sabiedrības dialoga ceļā, nevis nomainot vecās ar tām pretējām.

Mēness trešās fāzes laikā dzimušie var samaksāt ļoti augstu cenu par kompromisu noraidīšanu, par neieklausīšanos citos.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Trešās mēness fāzes laikā dzimušais savas iepriekšējās dzīves laikā principa vārdā vai nu uzņēmās šausmīgu upuri, vai arī nespēja to uzņemties. Šis varētu šķist ļoti izplūdis apgalvojums. It kā sanāk, ka mums visiem būtu bijis jānokļūst šādā “dari vai mirsti” situācijā. Vai jūs atdotu savu dzīvību sava bērna dzīvības glābšanai? Vairums vecaku bez kavēšanās atbildētu – “protams”. Un mierīgi dzīvotu tālāk ar lielu pārliecību, ka realitātē šādā situācijā nemaz nenonāks.

Nomirt kā vārdā vai nespēt uzpurēt sevi – jebkurā gadījumā tas jūsos atstāj dziļas rētas. “Nomirt”, protams, ir ārkārtīgi paspilgtināts uzpurēšanas apzīmējums. Situācija var būt arī mazāk letāla. Iespējams, principa vārdā jums jāliek uz spēles jūsu finansiālā stabilitāte. Vai varbūt jūsu labās slavas saglabāšanai bija jāmelo, jo bravūrīga taisnības pateikšana to sagrautu.

Ja trešās mēness fāzes laikā dzimušais savā iepriekšējā dzīvē izturēja šo “Principa” testu un ziedoja (to, kas tika prasīts – dzīvība, drošības sajūta, reputācija vai kas cits), tad šajā dzīvē ir atnācis līdzi mocekļa karmas atlikums. Tā ir pieķeršanās šai emocionālajai drāmai, kas tika radīta upurējot. Šajā dzīvē cilvēkam jābūt ļoti piesardzīgam, bez vajadzības neatkārtojot uzupurēšanos, kā kodei lidojot uz liesmu.

Ja cilvēks savā iepriekšējā dzīvē neizturēja “Principa” testu, šajā dzīvē par izšķiroši svarīgu kļūst nepieciešamība uzņēmties kādu jēgpilnu uzdevumu vai misiju, un šoreiz paveikt to pareizi. Bet “paveikt to pareizi” nenozīmē upurēt sevi mokpilnai dzīvei. Principā ir ļoti labi, ja mūsu dzīvē ir kaut kas lielāks par mūsu merkantīlo ikdienas vajadzību apmierināšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka tādēļ mums jākļūst par mocekļiem un jāupurē sevi bez nepieciešamības.

Laimes noslēpums

Trešajā mēnes fāzē dzimušo laimes noslēpums slēpjas veiksmīgāsvarīga principa manifestēšanā. “Veiksmīgā” ir kursīvā, lai to izceltu starp visām tēmas variācijām, sākot ar cēlu nāvi un beidzot ar sevis pasludināšanu par mocekli. Izsakoties vienkāršāk, ir laiks uzvarēt. Un kad idejas uzvar šajā pasaulē, uzvara gandrīz nekad nav nevainojama. Tas nu ir dotais. Jebkam manifestējoties šajā pasaulē, tiek piemēroti dažādi kompromisi. Piemēram, hipiji uzvarēja vai zaudēja sešdesmito un septiņdesmito gadu “kultūras cīņās”. Vai Feminisms ir veiksme vai izgāšanās? Vai psiholoģija ir palīdzējusi cilvēcei vai gluži pretēji? Domājošiem cilvēkiem neviens no šiem jautājumiem nav viegli atbildams. Vismaz ne melnbaltā formātā. Par katru jautājumu mēs varam teikt – diskutabls.

Atstāt nospiedumu aiz sevis. Likt šai pasaulei sajust savas vērtības. Radīt kaut ko jaunu, atšķirīgu. Tas ir tas, kas šeit ir svarīgi. Daļa no laimes noslēpuma jums slēpjas spējā novērtēt un priecāties par mazākām un smalkākām uzvarām.

Tādā ļoti praktiskā līmenī laime ir iegūstama, iemācoties sadarboties ar citiem cilvēkiem, īpaši viņu atšķirīgās kultūras un citādo ieradumu kontekstā. Šī ir tā vieta, kur radīsies nepieciešamie kompromisi. Šis ir tas ceļš, kuru ejot, jūs varat piedzīvot patīkamo sajūtu, kas rodas, kad jūsu ideja tiek iedzīvināta, stiprināta un uzlabota, to attīstot kopdarbā ar citiem.

Pazīstami trešās mēness fāzes cilvēki

Džons Fidžeralds Kenedijs, Džozefs Kempbels, Karlos Kastaņeda, Rembrants, Neils Armstrongs, Olivers Kromvels, Šarls de Golls, Džordžs W Bušs, Nelsons Mandela, Martins Skorsēze, Eminems, Marķīzs de Sads, Veins Greckis, Džianni Versače, Mišele Feifere.

 

Māsa 136

Ceturtā 135o– 180o

Augošs mēness– palīgs (mīlnieks)

Raksturo: Kalpošana. Identificēšanās ar grupas ideālu. Seksuāla enerģija. Kopēja radošuma izpausme. Radītāja – auditorijas sinerģija. Personai vai principam sniegts atbalsts. Devīgums. Komandas darbs. Partnerība.

Ceturtā mēness cikla laikā dzimušie rada kopā ar kādu (kādiem). Kāda ideja nāk no viņiem, kāda no citiem, tad tās papildinot viena otru, rada kaut ko trešo, ko modificējot jūs nonākat pie pilnīgi jauna risinājuma, kura autors ir grupa (bez cita cilvēka piedalīšanās, šī ideja nebūtu sasniegusi gatava risinājuma stadiju).

Jūsos mīt vēlme palīdzēt. Jūs mijiedarbojaties ar pasauli caur izpalīdzēšanu, caur pakalpošanu. Jūs pat varat ziedot sevi kādam lielākam mērķim, vai kādam cilvēkam.

Šajā fāzē dzimušajiem svešinieki nav ienaidnieki (kā trešajā fāzē dzimušajiem). Šeit svešinieki ir interesanti, aizraujoši, radoši, pilni pārsteigumu un pat seksīgi.

Jums mijiedarbība ar citiem ir kaut kas absolūti nepieciešams. Tās rezultātā jūsu domas, idejas, darbi modificējas. Kompromisu māksla, tā ir jūsu teritorija. Jūs ziniet, ka dzīve šajā realitātē bez kompromisiem nav iespējama. Jums ego vairs nav tik kritiski svarīgs kā jaunmēness cilvēkiem. Jūs vairāk est kopradītāji. Jūs aizrauj sinerģija, kas rodas mijiedarbojoties. Jūs tiecaties pēc sadraudzības, brālības, kopā būšanas, kopības. Tadēļ tieši mijiedarbībā ar citiem, informācijas apmaiņā, entuziasma un interešu dalīšanā izpaužas jūsu personības labākās īpašības. Jūs bieži esat komandas spēlētāji un savedēji vārda vislabākajā nozīmē. Jūs pazīstat ļoti daudzus.

Lielākajai daļai no mums seksuāla savienība ir viena no ciešākajām cilvēku mijiedarbes formām. Jēgpilns sekss ir tāds, kurā mijiedarbojas vairāki jūsu ķermeņi ar vairākiem partnera ķermeņiem – ar fizisko, ar emocionālo, ar garīgo utml. Tādā mijiedarbē notiek savstarpēja bagātināšanās un apaugļošanās dažādos līmeņos. Šī ir augoša mēness izpausme tās vistīrākajā formā. Tādēļ vairums ceturtās fāzes cilvēku ir ne tikai seksuāli, bet arī romantiski un mīloši.

Ēnas puse

Faktiski visas ceturtās mēness fāzes laikā dzimušo ēnas puses saistās ar vārda “kompromiss” negatīvajiem aspektiem. Šajā fāzē mūsu tieksmē pēc pasaulei un jaunām idejām atvērta prāta, mēs varam pazaudēt savu morālo kompasu. Savā dedzībā nebūt aizspriedumainiem mēs varam zaudēt spēju atšķirt veselīgas izpausmes no slimīgām. Mēs varam nonākt saistībās, no kurām ir grūti atbrīvoties – attiecībās, ieradumos, profesijās, kopienās un subkultūrās. Mēs esam īpaši jūtīgi attiecībā uz mums nepiemērotu seksuālo partneru radīto negatīvo iespaidu uz mums. Kad es saku “nepiemērotu”, es nedomāju motociklus, neķītrus vārdus un tetovējumus. Es domāju garīginepiemērotus. Tie ir partneri, kas vienkārši nav mūsu vērti vai kā citādi ir mums slikti.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Šai fāzē mēs redzam ļoti izteiktu dvēseles nodomu ļaut citiem sev pieskarties, sevi aizkustināt, mijiedarboties. Dvēsele meklē iespēju tikt “apaugļotai”, bagātinātai, mijiedarbībā ar citu cilvēku un radību apziņu. Visticamāk, iepriekšējā dzīvē dvēsele inkarnējusies apstākļos, kur tai bija liegtas jebkādas savas cilvēcības izpausmes, piemēram, esot vientuļam garīdzniekam vai nošķirtībā dzīvojošam bākas uzraugam, vai esot kādas ārkārtīgi formālas sabiedrības dalībniekam.

Parasti cilvēkiem, kas dzimuši ceturtās mēness fāzes laikā, dvēseles nolūki nav šķirami no seksualitātes. Šeit, prtams, ir izņēmumi. Patiesībā šeit nav runa par pliku seksu. Te tiek domāta spēcīga enerģijas apmaiņa ar citiem cilvēkiem. Citi to var realizēt arī bez “jēgpilna seksa”, vai bez seksa vispār. Vienkārši bez seksa, tas ir tāpat, šķērsot tuksnesi kamieļa mugurā, nevis lidot komfortablā lainerī, kura biļete jums ir uzdāvināta. Sekss šeit ir ārkārtīgi noderīgs. Kādēļ lai to neizmantotu? Dvēsele šajā attīstības fāzē no šīs (seksuālās) pieredzes ļoti bagātinās. Ļoti iespējams, iepriekšējā dzīvē dvēsele piedzīvoja kaunēšanos no seksualitātes vai pat pauda represīvu attieksmi pret to. Šajā dzīvē tas ir jālabo.

Laimes noslēpums

Ceturtajā fāzē dzimušo laimes noslēpums meklējams dzīvās, pārsteidzošās un jēgpilnās attiecībās. Partneri un draugi te spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Tāpat ārkārtīgi būtisku iespaidu uz to atstāj atbilstoši, tevi iesaistoši dažādu jomu skolotāji. Mēs piedzīvojam dvēseles pacēlumu un prieku kad esam daļa no rezonējoša kolektīva, it īpaši ja mēs tajā varam uzņemties kādu jēgpilnu lomu. Mums ir jāsajūt, jāpiedzīvo savā sirdī tīra sveikšanas un pieņemšanas prieka sajūta pret cilvēkiem, kuri to dabiski mūsos raisa. Te nekas nevar tikt uzspiests vai aprēķināts. Citu, mums piemēroto, cilvēku dabiskā pievilcība pati paveiks pusi darba.

Tikpat lielā mērā mūsu laimes sajūtu rada prieks, ko mēs ieraugam cita cilvēka acīs, kad tas pamana mūs tuvojamies no ielas stūra. Mums ir jājūtas mīlētiem un novērtētiem.

Vienā vārdā – laime slēpjas tajā, ka mēs nevaram to paveikt vieni.

Pazīstami ceturtās mēness fāzes cilvēki

Bono, Viljams Šekspīrs, Ksavjera Holanders, Edīte Piafa, Dante Aligjēri, Maiks Taisons, Harijs Trūmens, Hilarija Klintone, Donalds Tramps, Džimijs Peidžs, Arnolds Švarcenēgers, Bils Geits, Parisa Hiltone, Antonio Vivaldi, Kristiāns Diors, Katerīna Zeta Džonsa, Princis Čārlzs, Dženisa Čoplina, Nikola Kidmena, Ernests Hemingvejs, Johannes Keplers, Īsaks Ņūtons, Džons Irvings, Džeks Nikolsons.

Piektā 180o– 225o

Pilnmēness– cilvēciska būtne

Raksturo: Visu veidu neizbēgamas vai apsolītas iesaistišanās, iepīšanās. Ģimenes sarežģījumi; šķiršanās. Pieķeršanās uz mūžu. Laulība kā bezizeja. Aprūpēšana. Izpausta, manifestēta māksla un radošums. Audzināšana. Gaismas un tumsas paušana uz āru. Drāma.

Jā.

Ar šo mazo vārdiņu mēs  ieejam tādos dzīves apgabalos, kuru iznākums ir ne prognozējams, ne kontrolējams. Ar Jā mēs apprecamies vai apsolām sevi. Mēs tiekam pie bērniem. Mēs uzņemamies darbus, pārceļamies uz citām dzīvesvietām. Mēs uzsākam jaunas draudzības. Mēs kļūstam par kāda mīļāko. Mēs padodamies kārdinājumam. Mēs brīvprātīgi piesakamies svēto dzīves veidam. Un nekad tā īsti neapzinamies, kur mēs sevi kārtējo reizi ievelkam.

Kā būtu pareizāk? Teikt visam Nē – un baidīties kļūt par savas dzīves noteicēju. Vai teikt itvisam Varbūt – un nonākt aukstā, bezkrāsainā, puspabeigtā mājā/pasaulē uz mūžu?

Ar jā mēs iepinam sevi dzīvē. Mēs padaram sevi ievainojamu. Mēs mācāmies. Mēs augam. Mēs tiekam ievainoti, iespējams pat neatgriezeniski. Mēs uzplaukstam – un mēs nonākam situācijās, kas sarauj driskās mūsu dvēseli. Tikai mūsu viedums var norādīt īsto ceļu. Tomēr mūsu viedums ir kļūdains. Mēs nezinām, ko nākotne nesīs. Mēs tur vēl neesam pabijuši.

Nav cita varianta kā tikai – lēkt!

Pilnmēnesī mēness savā ceļā uz pašmaifestēšanos, pašrealizāciju, pašizpausmi ir sasniedzis maksimumu. Šis ir mēness cikla virzības uz priekšu, uz āru tālākais punkts. Tālāk nav cita ceļa, kā atgriezties izejas punktā. Tas ir ceļš mājup. Tas ir atteikšanās ceļš. Tas ir lietu pabeigšanas ceļš. Tas ir ceļš uz nāvi – uz visiem dabiskajiem noslēgumiem un izzušanām.

Sākoties dilstoša mēness fāzei, mēs varam sagaidīt zināmu nomierināšanos. Mēs varam sagaidīt vairāk refleksijas. Bet šeit – pilnmēnesī, mēs atrodam sevi virzības uz ārpasauli maksimuma punktā.

Runājot analoģijā ar cilvēka attīstības ciklu, pilnmēness laikā dzimušie rezonē ar pusmuža psiholoģisko fonu un to pavadošo garīgo krīzi. Augoša mēness laikā dzimušos pavada naivuma dēmons, savukārt dilstoša mēness dēmoni ir sakāve, izmisumsun bezcerība. Lai saprastu pilnmēnesi, mums jāpatur prātā, ka šis ir dilstošā mēness ceļa pats sākums. Šie dēmoni tā īsti pieņemsies spēkā tikai vēlāk, mēness ciklam tuvojoties tā noslēgumam jaunā jaunmēnesī. Tagad augoša mēness pilnbriedā mēs esam sasnieguši tādu kā kulmināciju. Kulminācijas punkts un uzvara var šķist saldi, bet kaut kur dziļi iekšā mēs jūtam, ka nākamā diena var nebūt vairs tik spoža.

Papildus tam, ka pilnmēnesī mēs atrodamies visa mēness cikla vidū, mēs vēl arī esam mēnes izgaismotās daļas vidus punktā. Tas ir kritiski svarīgs ieskats, jo tas palīdz saprast, ka mēs atrodamies manifestēšanas šajā pasaulē maksimuma punktā. Tas kas pirms tam bija tikai sajūtams, tagad ir saskatāms, redzams. Viss ir izlikts apskatei tagad. Šajā punktā mēs esam iepīti paši sevis radītajā. Jaunmēnesī dzimusī vīzija ir manifestējusies šajā pasaulē, izejot caur neskaitāmiem šķēršļiem un kompromisiem, piespiežot citus iet uz kompromisiem un mainīties līdz ar pašu. Tagad tas ir sasniedzis savu realitāti visā pilnībā. Tāds nu tas ir, ar visām pumpām.

Šeit mēs esam nokļuvuši pateicoties savām izvēlēm ceļā uz šejieni. Tādēļ, lai kā arī reizēm gribētos, izbēgt no šejienes nevar. Nākas pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir. Un tas attiecas uz visu – karjeru, pienākumiem, pieradumiem, attiecībām, pašradītām veselības problēmām utt.

Pilnmēness laikā dzimušie teiks – realizējam, padaram to taustāmu, izdaram līdz galam, kas praktisks te jāizdara. Tās ir tās motivējošās tēmas, kas vijas cauri šai laikā dzimušai personībai. To var uztvert kā ambīcijas. Vai to var saprast kā ekstrovertumu. Tomēr ne viens, ne otrs īsti neatbilst īstajai sajūtai. Daudz tuvāk būs devīgums, ekspresivitātevai vienkārši ticība.

Šajā posmā ārkārtīgi spilgti izpaužas tieksme atstāt kādu taustāmu apliecinājumu savas iekšējās dzīves eksistencei šeit ārpasaulē. Tas nav tik daudz par to, ka ja mēs neesam pamanīti, tad mēs neeksistējam – lai gan arī tas var šeit izpausties mazāk pamanāmā formā. Tas vairāk saskan ar šādu domu gājienu: “Kāda ir bijusi mūsu dzīves jēga, ja mēs šai pasaulē neko aiz sevis neatstājam?” Atkarībā no indivīda atšķirībām, šo nospiedumu jūs varat atstā daudz un dažādos veidos – kā radošo izpausmi, kā profesionālu ieguldījumu, kā brīvprātīgo darbu, kā veselīgu ģimeni vai kā citādi. Lai arī kādā veidā mēs to realizētu, tas reprezentēs tā kristalizāciju, kam mēs ticanm un ko mēs uzskatām par vērtību.

Pilnmēness cilvēkiem piemīt spēja izsaukt pārējos pateicību par to patieso emocionālo sentimentu un līdziesaisti, ko viņi radījuši. Viņu absolūtais cilvēcīgumsir lipīgs. Kad viņi dalās ar to, kas viņiem uz sirds, tas aizkustina. Pilnmēnesī dzimušajiem ir spēja panākt, ka mēs identificējamies ar viņu emocijām. Viņos ir kaut kas tik cilvēcīgs. Viņi rūpējas; viņi ir tendēti būt gādīgi, vismaz attiecībā uz tiem, kurus viņi mīl, un bieži daudz plašāk – pat pret pilnīgiem svešiniekiem.

Pilnmēness laikā Mēness ir opozīcijā Saulei, divi vienlīdzīgi spēki ir nostājušies viens pret otru. Tas šīs fāzes laikā dzimušajo prātos rada rezonējošu dinamiku, arī viņiem jāsabalansē pretpoli savā dzīvē. Tādēļ viņiem ir dabas dota spēja pieņemt divdomību, neviennozīmību. Viņi redz arī otra cilvēka perspektīvu. Viņi spēj pieņemt dzīves paradoksus. Viņi nav pārsteigti, saskaroties ar situācijām, kurās ejot pa labi zaudēsi vienu, ejot pa kreisi zaudēsi otru, bet ejot taisni, zaudēsi kaut ko trešo. Viņi ir tendēti to pieņemt kā dabisko lietu kārtību. Ne velti viņus slavē par viņu objektivitāti un skaidro apziņu.

Viņi pieņem realitāti tādu kāda tā ir, pat tad, kad tā ir netaisnīga vai kļūdaina. Viņi mēģina kaut ko mainīt, pieņemot apstākļus tādus, kādi tie ir. Savā ziņā viņi ir dzīves reālisti.

Ēnas puse

Pilnmēness laikā dzimušie nepārtraukti jūt šo vienmēr fonā esošo liktens vai nolemtības noskaņu. Tāda sajūta, ka dzīve ir kā aizejošs vilciens, kas jāpanāk. Nebeidzamas improvizācijas sajūta brīvā kritiena apstākļos. Gravitāte rullē!

Filosofiski runājot, varētu teikt ka viņi paši ir radījuši sev tādu realitāti, kādā tie tagad atrodas. Tomēr tīri cilvēciskā līmenī viņiem, ir ļoti grūti saprast, kā viņi ir nonākuši šajās situācijās – viņu ģimenes, viņu attiecības, darbs un tā joprojām. Tas ir tā, it kā tas kaut kā tā sagadījās.

Viena iespējamā ēnas zonas izpausme šeit ir sajūta, ka esi iestrēdzis. Te var arī būt sajūta, ka esi paralizēts, kā briedis auto gaismās. Tas var novest pie disociācijas no tuvējās realitātes, un vistumšākajā izpaumē – pie attiekšanās uzņemties atbildību par paša pieņemtiem lēmumiem. Arī tolerance pret neviennozīmību, divdabību, ko mēs apspriedām iepriekš, var izpausties negatīvā formā kā neizlēmībaun mūžīga svārstīšanās starp dažādiem virzieniem. Iestrēgšana bezizejas cilpās.

Attiecības pilnmēnesī dzimušo dzīvē spēlē ļoti svarīgu lomu gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Mēs visi esam pieredzējuši nebeidzamas romantiskas attiecības, kas nekad nebeidzas – tās pašas cīņas, tās pašas dilemmas, tās pašas neiespējamās situācijas – bezgalīga atkārtošanās. Dažkārt, lai turpinātu šo spēli, cilvēki maina partnerus, bet saglabā to pašu pamat modeli. Citkārt viņi atkārto to pašu modeli ar to pašu partneri atkal un atkal. Jebkurā gadījumā tā ir tā pati luga, neatkarīgi no tā, kas spēlē pretējo lomu. Pēc būtības šī spēle atspoguļo ārpasaulē iekšējo Saules un Mēness opozīciju, kurā abi ir vienādi spēcīgi un neviens nespēj gūt virsroku, lai situāciju izkustinātu no mūžīgā sastinguma. Tādējādi mēs šeit varam novērot ne tikai daudz drāmas, bet drāmu, kas draud nekad nebeigties un nekad nemainīties.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Iestrēgšanas karma ir viena no visgrūtāk risināmajām. Tai nav dinamiskas enerģijas. Tā pēc savas dabas nekur neiet. Mēs visi esam bijuši iestrēguši dažādos veidos. Parasti mēs kaut kā sevi izkustinam un turpinam virzīties tālāk. Ja mums tas neizdodas, un mēs nomirstam iestrēguši, viena iespēja ir ka mēs nākamajā dzīvē inkarnējamies pilnmēness laikā – un ātri atgriežamies pie vecajām ieražām – iestrēgstam.

Mēs, protams, varam tādā pat situācijā nomirt vēlreiz. Tomēr skaidrs, ka tas nav dvēseles nolūks.

Skatoties pozitīvi uz pilnmēness posmu, redzams, ka šeit ir nolūks realizēt konkrētā formā iepriekš nerealizēto karmu. Mēs esam apsolījuši atkal sastapt cilvēkus, ar kuriem bijām izveidojuši šo stabilo, lai arī neapmierinošo modeli iepriekšējā dzīvē. Mēs esam apņēmušies atstrādāt situācijas, kuras mūs bija nobloķējušas iepriekšējā dzīvē.

Neraugoties uz to, ka tas tā neizskatās, šai pieejā tomēr slēpjas patiess viedums. Šo veco situāciju reproducēšana nenozīmē, ka mēs paliekam iestrēguši. Tas vairāk līdzinās otrai iespējai atbildēt uz tiem pašiem jautājumiem. Cilvēka dzīves uzdevums nav pārspēt dzīvi, bet gan to izmantot – un to svinēt, un to baudīt, ja iespējams. Šī ir pilnmēness ciklam atbilstoša attieksme. Kaut kādā ziņā tas nozīmē maksimālu inkarnāciju. Šīs fāzes afirmācija varētu būt – realizē to! Nebaidies. Nejūties vainīgs. Nejūties aizvainots, neesi aizspriedumains, nenosodi.

Padomāsim brīdi un paraudzīsimies uz to vēlreiz – dzīve tāda kāda tā ir. Nekas netiek atstāts abstrakcijām vai paslēpēm drošajā filosofijas laukā.

Te viss ir īsts. Izdzīvo to, vai arī mirsti mēģinot.

Laimes noslēpums

Pilnmēness laikā dzimušajiem laimes noslēpums slēpjas spējā elpot dzīvi ar pilnu krūti – lēkt tajā neskatoties, atdodot visu sevi, nebaidoties no dzīves. Būt tik drosmīgam, lai mīlētu it kā mēs nekad nebūtu sāpināti. Mēģināt izdzīvot savus sapņus un aicinājumus.

Mums ir arī jāatrod kāds mehānisms pašizpausmei. Mums ir tāds kā iekšējs aicinājums atstāt aiz sevis šai pasaulē kaut ko, ko mēs uzskatām par svētu, skaistu vai svarīgu. Tā var būt glezna, simfonija vai gudrs bērns, kas izaudzināts līdz savai dzīvei. Tas var būt arī kaut kas tik vienkārš, kā mainīt kāda dzīvi uz labu, zinot, ka pašam tas nekādu labumu nedos.

Mūsu laime šajā mēness fāzē ir arī ļoti lielā mērā atkarīga no spējas atpazīt situācijas, kuras nonākušas strupceļā, kuras nav grozāmas jebkāda progresa panākšanai. Un pats svarīgākais – neturpināt šīs situācijas. Iziet no tās uz visiem laikiem. Šīs fāzes evolūcijai bieži vien nepieciešamas galējas aiziešanas, pat bez abpusējas vienošanās, bez abpusējas notikušā iztirzāšanas. Kāds var jautāt – vai tādā veidā mēs neradām vairāk jaunas karmas? Jā, radām. Bet vismaz tā ir citāda karma. Mēs esam izkustējušies. Drāma, kas virzās uz priekšu ir daļa no veida, kādā mēs attīstāmies, tā kalpo dzīvei. Bet drāma, kas nekur nevirzās, atskaitot atpakaļ, kalpo tikai tumšajiem spēkiem. Ir laiks tam pielikt punktu. Bez nožēlas.

Pazīstami pilnmēness cikla cilvēki

Maikls Džeksons, Sandra Bulloka, Roberts Plants, F.Skots Fidžeralds, Sūzana Boila, Teds Kenedijs, Robins Viljams, Džonijs Deps, Gabriels Garsija Markess, Viljams Bleiks, Roberts B. Parkers, Gēte, Džeims Kamerons, Tina Tērnere, Sadams Huseins, Džordžs Geršvins, Eds Sulivans, Margareta Mičela, Džons Travolta, Koko Šanele, Džuzeppe Verdi, Deivids Bovijs, Tomijs Hailfigers, Teilore Svifta, Džeremijs Airons, Frensis Fords Kopola, Aleksands Grahams Bels, Roberts De Niro.

 

Sestā 225o– 270o

Vecs mēness– šamanis

Raksturo: Dziļš iekšējais darbs. Pieņēmšana un atteikšanās. Rūpēšanās. Sīva dzīves īsuma sajūta. Psihiska iejaukšanās citu dzīvē. Palīdzība mirstošajiem, krīzē esošajiem un saistībā ar nāvi. Mīlošas attiecības. Nāve un atdzimšana. Pateicība. Pašvērtības zaudēšana. Nobriedušas perspektīvas.

Dilstošā mēness cikls, kas sākās pilnmēnesī, tagad ir uzņēmis tempu. Ir uzsākts ceļš mājup pie Radītāja. Runājot analoģijās ar cilvēka dzīves ciklu, mēs tagad jau kādu laiciņu kā esam šķērsojuši pusmūža joslu. Mēs esam tuvāk nāvei, kā dzimšanai, un mēs to jūtam ar savām muguras smadzenēm. Rodas zināma atsvešināšanās no pasaulīgām raizēm. Jūsma par jauneklībai tik piederīgo mūžīgo izplešanos, tiek aizstāta ar daudz reflektīvāku noskaņu. Tādu, kurā viedums nekļūst par cinismu, tomēr smeļas no tā zināmu sapratni.

Savu pievilcību zaudē kādreiz mūs tik ļoti aizrāvušās, neremdināmās apetītes radītās iespējas – vara, sekss, slava. Mēs sākam apzināties, ka visam, kas ir dzimis ir arī jāmirst. Šodienas roka zvaigzne rīt būs tautas izsmiekla un nožēlas objekts. Vara izslīd no mūsu pirkstiem. Mūsu izskats sašļūk. Par naudu var nopirkt prieku, bet ne laimi. Mēs esam pagriezušies uz māju pusi, uz mūžības pusi. Kaut kas mūsos šo kursa pārmaiņu uzņem ar klusu prieku.

Šī ir puses stāsta. Te vēl ir arī otra. Sestajā fāzē mēs joprojām esam mēness gaišajā daļā. Tas nozīmē, ka mēs joprojām esam vērsti uz ārpasauli, ieķērušies savās attiecībās un citās mūsu radītās eksistenciālās struktūrās, līdzīgi kā iepriekšējā cikla fāzē – pilnmēnesī dzimušie. Mēs turpinām iet tos pašus ierastos ceļus, pīdamies attiecību un citās laicīgās dzīves peripetijās. Doma par bēgšanu no tām var šķist emocionāli kārdinoša, tomēr tā svārstās kaut kur starp pilnīgi nepraktisku un pilnīgi neiespējamu. Mums ir dalītas jūtas attiecībā uz skarbo realitāti, kas nosaka mūsu dzīves – nevis vienkāršs aizvainojums un iesprostojuma sajūta, lai gan arī tās ir iespējamas. Bet vairāk kaut kas līdzīgs pieņemšanai un padošanās sajūtai, tā pat kā bez īpaša protesta mēs pieņemam gravitātes eksistenci un neizbēgamo vecuma iestāšanos.

Tātad sestajā mēness cikla fāzē mūsu uzmanība ir vienlaicīgi pievērsta gan ārējai sociālajai pasaulei, gan mūžībai. Mēs joprojām esam aizņemti ar citiem, tai pat laikā arvien mazāk uzmanības veltot paši savām personiskajām cerībām, vajdzībām un sapņiem, tomēr to rezultāti ir mums visapkārt.

Mēs meklējam domu apmaiņu ar (asins)radniecīgām dvēselēm. Īsti bibliskā garā viņi grib dalīties savā maizē ar viņām(radniecīgajām dvēselēm). Šis vienkāršais īstas, neviltotas, pilnīgas klātesamības brīdis, kurā jūs jūtaties vienoti, baro jūsu dvēseles. Savelkoties mākoņiem pie horizonta, mūs iepriecina dalīšanās savā “maizē”, citu pabarošana un vienotības izjušana ar viņiem.

Vīrs kļūst par zobārstu un nu jau ir divdesmit gadi, kopš viņš veiksmīgi strādā šai jomā. Te pēkšņi nejauša doma ienāk viņa prātā “Varbūt man vajadzēja kļūt par mūzikas ierakstu inženieri?” Ko viņš var darīt? Sākt visu no gala? Tas, protams, ir iespējams, tomēr praktiskas dabas jautājumi ir biedējoši. Viņš ir precējies un viņiem ir trīs skolas vecuma bērni. Viņam ir māja. Te vēl viena doma iešaujas prātā “Varbūt man vajadzēja apprecēt skolas gadu mīlestību?” Tomēr viņš zina, ka lai arī cilvēki mēģina atgriezties pagātnē, tas tā īsti nekad nestrādā. Un varbūt viņš īstenībā mīl savu sievu un savus trīs bērnus. Varbūt būt par zobārstu nemaz nav tik slikti. Varbūt tas ceļš, kuru viņš nav gājis, nekad arī netiks iets un mums ir jāatrods veids, kā ar to dzīvot? Un varbūt šis saldeni-rūgtais viedums par dzīves īsumu un ierobežotību ir daudz stabilāks pamats mūsu dvēselēm, kā aizraujoši solījumi par nevainojamo nākotni.

Varbūt ja ieskatamies dziļāk, mēs varam saskatīt, ka dzīves mērķis nav meklējams šajā mazajā kastītē, uz kuras rakstīts “Tava personiskā laime”

Zobārsts uzaicina savu sievu uz vakariņām ārpus mājas. Viņi noorganizē bērnu pieskatītāju. Kopā viņi dalās maizē.

Iedomājieties, kā jūtas cilvēks, kurš saņēmis ziņu no ārsta, ka viņam ir atlicis dzīvot vien dažus mēnešus. Ja jūs spējat iztēloties šī cilvēka skatījumu uz pasauli, jums ir izredzes saprast sestā mēness cikla laikā dzimušos. Viņus caurstrāvo pastāvīga iekšēja galīguma, ierobežota laika sajūta. Tai var būt gan pozitīvas, gan negatīvas blaknes. Par negatīvajām parunāsim sadaļā par ēnas pusi. Šeit par pozitīvajām.

Viena no tām – mēs sākam daudz augstāk vērtēt mums atvēlēto laiku un mums līdzās esošos cilvēkus. Mēs pēkšņi atrodam iespēju satikties ar mīļajiem biežāk, izrunāties ilgāk, dziļāk un patiesāk. Mums daudz vairāk sāk rūpēt tas, lai mēs šos mums tuvos cilvēkus iepazīstam iespējami labāk. Mēs gribam, lai mūs vieno ciešas, sirsnīgas saites. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka sestās mēness fāzes cilvēki bieži vien ir mīloši un patiesi ieinteresēti citu labklājībā, un labsajūtā. Viņi ir spējīgi savas personiskās vajadzības likt zemāk par citu cilvēku vajadzībām.

Pateicoties tam, kā mūsu dzīvēs strādā sinhronisms, sestās mēness fāzes laikā dzimušajiem, visticamāk būs jāpiedzīvo ne viena vien cilvēku mirstīguma un trausluma izpausme emocionāli tuvu cilvēku lokā. Citiem vārdiem, viņu var zaudēt sev tuvus cilvēkus dramatiskā veidā. Tāpat viņi var būt saskarsmē ar nāves situācijām biežāk kā pārējie, tādēļ viņi bieži ir labāk sagatavoti šādām situācijā, zina ko teikt mirstošajam un palicējiem.

Sestās mēness cikla fāzes laikā dzimušajie jūt spēcīgu aicinājumu padarīt pasauli par labāku vietu. Viņiem ir iekšēja nepieciešamība pēc lielāka dzīves mērķa, jeb virsmērķa, ja tā var teikt. To var arī saukt par altruismu. Šis ir vārds, ko bieži var izmantot šīs fāzes laikā dzimušo raksturošanai. Vārds it kā izsauc svētulīgu asociāciju, lai gan patiesībā šeit ir runa par priekuun dziļas, ļoti personiskas jēgasgūšanu no iesaistīšanās citu cilvēku dzīves peripetiju atvieglošanā. Bieži šai laikā dzimušie ir tendēti demonstrēt citiem ko viņi ir iemācījušies vai pieredzējuši savā ceļā. Viņi rīkojas kā ideju izplatītāji – tā, it kā viņi popularizētu to, kas viņus iespaidojis visvairāk.

Attīstītākiem sestās fāzes cilvēkiem ir instinktīva sajūta kā palīdzēt citiem sagatavoties viņu evolūcijai, un iespējams – arī viņu mirstībai. Viņi var būt psihoterapeiti, astrologi vai cita veida dziednieki. Tieši šī iemesla dēļ sestās mēness fāzes laikā dzimuši tikuši pie apzīmējuma “Šamaņi”.

Viena no šīs fāzes visgrūtāk izskaidrojamajām psiholoģiskajām iezīmēm ir saldā skumjas. Visās dilstoša mēness cikla fāzēs klātesoša ir sajūta, ka visa pasaulīgā laime ir pārejoša. Šī sajūta dzima jau iepriekšējā – pilnmēness fāzē. Šeit, sestajā fāzē tā neapturami sasniedz apziņu. Šī sajūta ir klātesošas pat šīs fāzes laikā dzimušajos tīņos, padarot viņus pazemīgus un viedumu pieņemošus. Citiem šīs īpašības p arasti parādās pusmūžā.

Ēnas puse

Iepriekšējā sadaļā mēs pieskārāmies hipotētiskai situācijai, kurā cilvēks uzzinājis, ka viņam atlicis dzīvot visai maz. Viena no iespējamājām dabiskajām reakcijām šai sītuācijā ir patmīlība tās galējās izpausmēs. Ja mēs dzīvojam ar pieņēmumu, ka viss cits, izņemot mūsu apetīti, ir bezjēdzīgs, tad mēs esam mūsu fiziskie ķermeņi. Un skatoties uz dzīvi no šādas perspektīvas, augstāk minētajā situācijā rodas briesmīga, amorāla, negausīga rijība. Mēs gribam naudu, un nav svarīgi kā mēs to iegūstam. Mēs gribam seksu, un mums vienalga kam mēs nodarām pāri. Mēs gribam slavu un varu galvenokārt lai tiktu pie naudas un seksa.

Šajā situācijā cilvēka iztēle kļūst traģiski ierobežota. Līdzjūtība tiek izstumta. Šī cikla laikā dzimušo slavenību sarakstā ir Ādolf Hitlers. Turpat ir arī Karlos Šakālis. Gan adisms, gan slepkavība ir zināmas saslēgšanās ar citiem formas, tāpat kā citu ļaunprātīga izmantošana jebkurā formā. Sestā mēness cikla psihes iekšējo attiecību ārējā izpausme ir auksts, nežēlīgs, determinēts izmisums. Šī brutalitāte ir vērsta arī uz iekšu. Izmisums un apātija var izpausties visa dilstošā cikla laikā. Tomēr aktīvs sadismsir unikāa sestās fāzes laikā dzimušo ēnas puse.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Viscaur dilstoša mēness posmam vienojošā uzdevumu līnija ir saistīta ar attiecību ar citām radībām pabeišanu, punktu salikšanu uz i. Būt dziļi saistītiem ar citu evolucionāro attīstību, pat līdz tādam līmenim, ka mēs esam tā vārdā gatavi upurēt kādas savas personiskās vajadzības, ir mīlestības forma, kurai neskatoties uz potenciālo bīstamību, ir arī karmas attirīšanas potenciāls. Dvēseles mērķis šeit ir kristālskaidrs – mēs gribam samaksāt savus karmiskos parādus.

Kādā attīstības posmā katrai dvēselei ir jātiek pāri sevis svarīguma sajūtai un jābeidz nodarboties ar sevi. Savā laikā (dvēseles attīstības posmā) ego pielūgšanai un to attīstošai psiholoģijai ir sava pozitīvā loma. Tomēr sestā mēness cikla laikā dzimušo dvēselai ir garīgi daudz nobriedušāki nolūki. Šeit uzdevums ir pakāpeniska sava svarīguma sajūtas samazināšana un mazāka noņemšanās ar sevi. Uz laiku padarot citu cilvēku vajadzības svarīgākas par savējām mēs pamazām samazinam savu egocentrismu. Tā rezultātā mazinās mūsu atdalītības, individuālisma ilūzija.

Laimes noslēpums

Ja jūs esat dzimis šajā mēness fāzē (sestajā), izdzīvojiet katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā jūsu dzīves diena. Tas arī ir jūsu laimes noslēpums. Tas ir cēls ideāls, ko līdz galam praktiski realizēt varbūt pat nav iespējams. Tomēr šais vārdos slēptais viedums jums kalpos par Polārzvaigzni, kam sekot savas dzīves ceļā. Kad mēs apzinamies cik īss ir mūsu laiks šeit uz zemes, mainās viss mūsu skatījums uz dzīvi. Mēs pārstājam tik daudz raizēties par nenozīmīgām lietām. Mūsu motivācijā apetītes izraisīto mūžīgo “gandrīz jau ir” sajūtu aizstāj lielāka mērķa, jēgas iegūšana. Kad mūsu pašvērtība, sevis svarīgums vairs nav tik dominējoši, dzīves netaisnības un apvainojumi kļūst par nenozīmīgu fona troksni. Daudz lielāki un nozīmīgāki kļūst autentiskums, īstums, klātesamības sajūtas spēks un īstas dvēseļu savienības sajūta. Un gars uzplaukst. Mēs sākam saprast jokus, kas liek enģeļiem smaidīt.

 

Pazīstami pilnmēness cikla cilvēki

Karls Jungs, Viljams Batlers Jets, Māte Terēza, Bobs Mārlejs, Alberts Einšteins, Džimijs Henrikss, Merilina Monro, Princese Diāna, Als Gors, Hermans Hesse, Ādolfs Hitlers, Mārtins Luters, Vladimirs Putins, Vincents van Gogs, Bils Klintons, Henrijs VIII, Pols Saimons, Bridžeta Bardo, Karlos Šakālis, Džonijs Kešs, Artūrs Konands Doils, Džordžs Harisons, Luis Armstrongs, Valentīna Tereškova, Jehudi Menuhins, Vaclavs Havels, Žans Pols Sartrs, Endijs Varhols, Kondolīza Raisa, Jasirs Arafats, Mits Romnejs, Antonio Banderas, Vinstons Čērčils, Uma Tūrmane, Džordžs Klūnijs, Kurts Vonegūts, Jo Jo Ma.

 

Septītā 270o– 315o

Vecs mēness– svētceļnieks

Raksturo: Jūt mūža māju tuvumu. Saldas skumjas. Ilgošanās. Romantiska traģēdija. Vienpatība. Māksla kā iekšējo meklējumu ceļš. Kalpošana. Teātris; rituāls. Graciozi noslēgumi/ beigas. Māksla atvadīties. Nāves elpa un galīguma sajūta.

Noskaņojums

Intraverta sieviete negribīgi piekrīt kopā ar draudzeni apmeklēt viesības. Otrā ļaužu pilnās istabas galā viņa pamana līdz šim neredzētu vīrieti. Sajūtot neizskaidrojamu vilkmi, viņa paskatās uz viņu. Pēc pāris sirdspukstiem viņš paceļ acis uz viņu. Viņu skatieni satiekas. Kaut kas elektrisks caurstrāvo viņus. Mazliet sakaunējušies, viņi novēršas viens no otra. Sieviete pagriežas pret savu draudzeni un saka “man šķiet, es tikko redzēju savu nākamo vīru”.

Tikmēr vīrietis iziet ārā ieelpot kādu svaiga gaisa malku. Tikko pieredzētā intensitāte ir viņu izsitusi no ierindas. Kā pilnīgs svešinieks var šķist tik pazīstams. Viņam pievienojas viņa draugs un saka, ka viņš izskatās tā, itkā tikko būtu redzējis spoku. Mājot uz istabas pusi vīrs saka “Īstenībā, man šķiet, es tikko redzēju savu nākamo sievu”.

Viņš drosmīgi atgriežas telpā. Pēc pusotra mēneša viņi ir precējušies.

Bet te ir āķis. Vīram ir astoņdesmit divi gadi. Pērn viņam bija sirds operācija. Sievietei ir septiņdesmit deviņi un ir divreiz pārdzīvojusi vēzi.

Nāve ir viņu laulības trešais partneris, kas vienmēr ir kaut kur tuvumā. Zaudēt šo tik svētīto tikko iegūto tuvību būtu prātam neaptverami. Tomēr nenoteiktība par to, cik laika viņiem atlicis būt kopā ir milzīga dāvana pati par sevi. Viņi bez mazākās kavēšanās aizmirst it visas ikdienišķās nesakskaņas, kas pa laikam uzrodas katrās attiecībās. Viņu savstarpējās uzmanības kvalitāte ir nepārspējama. Katra ēdienreize, katra vakara pastaiga, katra saruna ir tik svaiga un intensīva kā pirmais skūpsts, un kā pēdējais.

Franči saka, ka vislabākā mērce ir izsalkums. Un nav labākas mērces šodienai, kā apziņa par to, ka rītdiena var nepienākt.

Personība

Iestājoties septītajai fāzei, mēs atgriežamies tumšajā mēness daļā. Mēs atstājam aiz muguras to daļu, kurā viss cenšas izpausties uz āru. Mēs sākam atāķēties no ārējās pasaules, kurā mīt dažādi objekti, cilvēki, sabiedrības un institūcijas. Tagad mēs atgriežamies iekšējā pasaulē. Mūsu orientācija klūst arhetipiska, abstrakta un principiāla ar garīguma poteciālu. Apziņa tagad tiek vērsta uz iekšpasauli prom no kopīgās pieredzes radītiem negaidītiem uzmanības zagļiem. Materiālās realitātes detaļas netiek pamanītas. To sāk aizstāt arhetipiskā, svētā, dieva pasaule.

Šajā apžilbinošajā iekšējās pasaules spilgtumā visi ārpasaules pieredzes dārgumi tiek aizmirsti. Viss kļūst niecīgs, salīdzinājumā ar šo visaugstāko tīrību.

Šī vieta mums ir pazīstama, mēs reiz te jau esam bijuši. Sen atpakaļ mēness cikla pirmo divu fāžu laikā apziņa bija pārpildīta ar šīs mistiskās pasaules smaržu. Toreiz mēs bijām nepacietības pilni, cenšoties to iznest mēness gaišajā pusē – manifestēšanai materiālajā pasaulē. Mēs jutām iekšēju nepieciešamību panākt, lai par to uzzina arī citi cilvēki. Toreiz mēs nesapratām, ka nesot šo svēto ziņu pasaulē, mēs vienlaicīgi tai pagriežam muguru.

Tagad viss ir savādāk. Mēs atgriežamies iekšpasaulē. Tas rezonē ar vesumdienām, nevis jaunības entuziasmu. Mūsu naivums ir norūdīts un sasniedzis viedumam tuvu briedumu. Šī rūdīšana ir prasījusi savu. Mēs esam viedi, bet mēs esam arī noguruši. Augoša mēness cikla tumšās puslodes laikā dvēseles ienaidnieks numur viens bija muļķība, tagad par ienaudniekiem kļūst rezignācijaun izmisums. Ja mēs panākam uzvaru pār šiem ienaidniekiem, mēs ieraugam šo pasauli caururbjošā neitralitātes dzidrumā, brīvu no iekāres un nepatikas. Mēs raugāmies vēsu prātu gan uz dzīvi, gan nāvi. Tas ir līdzīgi, kā svešzemnieks, kas ieradies Latvijā to uzlūko ar citādu, neitrālu skatījumu.

Septītās mēness fāzes laikā dzimušā personība nav nedz nožēlojama ne depresīva. Tas būtu kļūdains priekšstats. Tomēr tā ir tāda kā sīva. Ar to saistās rudens sajūta, to lietu saldenā sajūta, kurām noteikti jāaiziet. Savā labākajā izpausmē mēness cikla pēdējā ceturkšņa personība  iemieso viedumu, kas ir mierā un saskaņā ar visa pastāvošā fundamentālo nepastāvību.

Šajā fāzē dzimušie pieņem nepilnību un nepabeigtību. Tai pat laikā raugoties arhetipu pasaules virzienā, viņus velk uz perfekcionismu. Te nav pretrunas. Viņi akceptē esošo nepilnību un tic uz laiku un pacietību, kuri var darīt brīnumus. Tādēļ personiskajās un kolektīvajās attiecībās viņi tiecas virzīt savus jautājumus balstoties uz vairāk vai mazāk svarīgiem principiem, no kuriem viņi negrib atkāpties ne par kādu cenu.

Šeit var novērot stūrgalvību vai vismaz lielu pārliecību. Tai pat laikā klātesošs ir tāds kluss cilvēciskums, it kā mēs iekšēji smaidītu par paši savu joku. Tāds cilvēciskums, ko biežāk var sastapt pie veciem ļaudīm, kas savā dzīvē pieredzējuši gan sāpīgus zaudējumus, gan saldas uzvaras.

Svētceļnieki jūt tās pasaules aicinājumu. Viņiem šīs pasaules notikumi ir mazāk relevanti. Lai gan pa laikam var novērot zināmu līdzjūtību, tomēr pamatforma ir nepieķeršanās. Viņi zina, ka viņu ceļš drīz vedīs uz to pasauli.

Attiecību jomā Svētceļnieki jūt akūtu vilkmi pēc nepieciešamiem nobeigumiem. Zināmas attiecības tiek uzsāktas, piedzīvotas, pat paciestas, emocionāli apzinoties, ka tās neturpināsies mūžam. Tas var būt grūti uztverams koncepts. Pamēģiniet par to padomāt šādi. Iedomājieties, ka jums ir brālis vai māsa, ar kuru jūs neesat runājis divdesmit gadus. Jūs sasniedzat to vecumu, kad jūs sākat apzināties, ka laiks iet un nekas nav mūžīgs. Jūsos rodas sajūta, ka jums vajadzētu viņu apciemot un mēģināt izlīgt kamēr jūs vēl varat. Jūsu nepatika pret šo cilvēku izbāl karmiskās vajadzības – nokārtot šo jautājumupriekšā. Septītajā fāzē mēs jūtam līdzīgu vajadzību atbrīvoties no šīs nevēlamās bagāžas. Mēness cikla pēdējā ceturkšņa motto dažkārt varētu skanēt iesaistīties lai patiesi atbrīvotos.

Pēdējo divu mēness cikla fāžu laikā mēs meklējam transcendences mehānismus. Kā lai mēs tiekam galā ar zaudējumu? Kā ar nāvi, neizdošanos, neiespējamību? Kādas metodes te var izmantot. Kādi risinājumi varētu palīdzēt šajā darbā ar neizbēgamo? Mums rodas iekšēja nepieciešamība to saprast ļoti konkrēti – kas tieši ir jādara, soli pa solim. Tādējādi šeit rodas vajadzība pēc rituāla, ar vai bez reliģiska ietvara. Prasās katarse. Šis ir maģijas laiks. Daudzi aktieri ir dzimuši šīs fāzes laikā. Viņi uzsver nopietna teātra potenciālu transformēt. Paturot prātā, ka mēs atrodamies mēness cikla tumšajā daļā, kurā ārējā izpausme nav tik būtiska, kā iekšējā, mēs varam saprast, ka transformācijas pamatā nav vis atzinība, bet iekšējais pārdzīvojums. Tādēļ šajā fāzē mēs varam runāt par neatzītiem, savrupiem aktieriem. Apcerot šādu cilvēku no septītās fāzes perspektīvas, mēs nonākam pie atziņas, ka māksla visās tās formās ir garīga nodarbe. Tā rada monumentālu transformāciju cilvēkā, kurš to praktizē pat tad, ja neviens cits to neredz.

Ēnas puse

Visi astroloģijas simboli ietver sevī gan skaisto, gan baiso. Nekas nav tikai labs vai tikai slikts. Labums vai sliktums ceļas no tā, kā mēs izmantojam šo enerģiju. Kādas varētu būt septītās fāzes laikā dzimušo ēnas puses?

Karlosa Kastaņedas aprakstītais mistiķis Dons Huans teica, ka pavisam esot četri apgaismota cilvēka ienaidnieki. Viens esot bailes. Otrs esot spēks. Šie divi ir viegli saprotami un ir diezgan skaidri attiecināmi uz augoša mēness fāzi. Trešais ir skaidrība – tas nu ir cietāks riekstiņš. Parasti skaidrība mums šķiet kaut kas labs. Tomēr šeit Dons Huans visticamāk runāja par pieķeršanos skaidrībai – par neatvairāmo vēlmi, lai man vienmēr būtu taisnība. Un tā ir diezgan saistīta ar trešā mēness kvartāla tematiku. Ceturtais apgaismotā ienaidnieks ir vismistiskākais. Dons Huans to sauca par “vecumu”. Ar vecumu nāk slinkums un vienaldzība, zināma bezjēdzības sajūta. Mums var rasties sakāves vai bezcerības sajūta, vai labākajā gadījumā – izbeigšanās un nolietotības sajūta. Mēs varam vienkārši padoties noguruma kārdinājumam. Visas šīs attieksmes, kas ir mūsu dvēseles slazdi, attiecas uz septītās mēness fāzes ēnas pusi. Neatkarīgi no mūsu laicīgā vecuma, visiem šajā fāzē dzimušajiem ir jācīnās ar rezignācijas (atkāpšanās) dēmoniem.

Septītā fāze ir uzskaņota uz ideālu kompromisa radio viļņa, uz labu cilvēku sakāvi ar nodevību un uz muļķu triumfu. Doma, ka labie zēni ne vienmēr uzvar, šeit ir burtiski ieausta cilvēkā. Kā lai mēs izdzīvojam šādā negodīguma pārpilnā realitātē? Viena slikta atbilde ir – ar cinismu. Bēgšana cinismāir vēl viens slazds septītās fāzes cilvēkiem.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Šajā ceļa posmā Svētceļnieku dvēseles tuvojas tā cikla noslēgumam, ko mēs varam apzīmēt kā inkarnāciju sēriju, kuras visas risina līdzīgas, vairākkārt atkārtojošās, tēmas. Šeit ir spiedošas nepieciešamības pabeigt lietassajūta. Ārēji tas var izpausties kā projektu vai attiecību noslēgšana, tomēr neatvairāmāka ir nepieciešamība noslēgt iekšējās lietas.

Visgrūtākie priekšmeti skolā bieži vien ir tie, kurus jāapgūst pēdējās klasēs, tāpat kā datorspēlēs, kur katrs nākamais līmenis ir arvien grūtāks, arī šeit katra nākamā inkarnācija mums ceļ galdā arvien lielākus izaicinājumus. Mums ir jāpārvar nogurums un jāatjauno apņemšanās un disciplīna. Likmes ir augstas.

Iedomājieties, ka lai kur jūs arī dotos, cilvēki krīt ceļos jūs priekšā. Viņi tic, ka jūs esat zemes virsū inkarnējies Dievs – brīnumbērns. Par ko tas jūs padara? Protams, pareizā atbilde – ne par ko īpašu. Jūsu reālais garīgais briedums ir absolūti iekšējs pēc sava rakstura. Tam nav nekāda sakara ar citu cilvēku pozitīvu vai negatīvu viedokli par jums. Septītā mēness cikla laikā dzimušā dvēselei ir stingra apņemšanās apzināties šo brīvību nesošo patiesību. Te ir mērķis pacelties pāri visiem pasaulīgi pavedinošajiem statusa nosaukumiem un apzīmējumiem it visās kategorijās, īpaši – garīgajās. Tam mums nevajag atļauju vai akceptu no citiem cilvēkiem. Šī augstā garīgā stāvokļa pamatā ir spēja atteikties no mūsu spriedumiem un novērtējuma par citu apstākļiem. Mums ir jāpārstāj spriest, lai mūsu spriedumi par citiem vai citu par mums, mums kļūst tikpat mazsvarīgi, kā laika apstākļi Dienvidāfrikā.

Laimes noslēpums

Svētceļnieka laimes noslēpums ir meklējams iekšējā pasaulē. Ir jāapgūst transcendences mehānisms. Enerģijas atbrīvošana, radošums, efektīvs rituāls – viss var būtiski uzlabot jūsu dzīves kvalitāti. Iekšēju mieru nes pilnīga uzmanība pret šo mirkli papildināta ar pilnībā pieņemtu atziņu, ka visas lietas reiz beigsies.

Ārpasaulē laimes meklējumi virzāmi skaidru noslēgumuvirzienā. Mums jāpabeidz, jānoslēdz lietas, attiecības ar cilvēkiem tik tālu, cik viņi mums to ļauj. Pat tad, ja viņi to neļauj, jau apziņa, ka esam darījuši visu iespējamo, ļauj mums atlaist pagātni. Laimes stūrakmens šajā mēness fāzē ir ilūzijas par svarīgumu, kuru mēs piešķiram citiem uzstādītajai “diagnozei” mazināšanā. It īpaši tiem, kuri ir mūs sāpinājuši vai kā citādi mums nodarījuši pāri. Tāpat kā viņiem nav ne jausmas par to, kas ir jūsu sirdī vai prātā, tāpat pieņemiet savu ignoranci pret viņiem.

Pazīstami mēness cikla septītās fāzes cilvēki

Pedro Almodovars, Džordžs Vašingtons, Baraks Obama, Mohandas Gandi, Vans Morisons, Džūlija Roberts, Stīves Spīlbergs, Ofra Vinfrija, Volfgangs Amadejs Mocarts, Šons Pens, Leonardo da Vinči, Čets Beikers (Džeza dievs), Džūdija Fostere, Billija Holideja, Čārlzs Dikenss, Andželina Džolija, Kevins Kostners, Miks Džegers, Kians Rīvzs, Kolins Povels, Maikls Džordans, Valts Disnejs, Pauls Hogans, Klaudija Šīfere, Salvadors Dalī, Tomas Edisons.

 

Astotā 315o– 360o

Vecs mēness– rēgs; noslēpumainais ceļinieks

Raksturo: Dziļš psihisks jūtīgums; iespējama nelīdzsvarotība. Alternatīvs realitātes raksturojums. Antropologs, kas novēro citus. Paaugstināta jūtība. Rēgu un garu apmeklējumi. Radoša, vizionāra iztēle. Priekšteču un mirušo apzināšanās. Skaidri, galīgi noslēgumi.

Vecmēness cilvēkiem robeža starp šīm pasaulēm ir tik izplūdusi, ka tā tikpat kā neeksistē. Sastapt spoku vai rēgu priekš jums nav nekas īpašs. Šai dvēseles attīstības cikla posmā jūs esat uzgriezuši muguru materiālajai pasaulei un esat tik tālu no tās, cik vien iespējams. Priekš jums tās tikpat kā nav. Tā gandrīz neeksistē jūsu atmiņā. Psiholoģiski mēs varam vilkt paralēles ar cilvēka domāšanu galējā vecumā. Lai labāk izprastu pozitīvās vecmēness izpausmes, apdomājiet, kāda ir veca vieda cilvēka domāšana? Un līdzsvaram iedomājaties, kāds ir ļoti vecs, dumjšs, īgns, dzīves sagrauts vecis vai veča. Tas jums sniegs priekšstatu par negatīvajām vecmēness izpausmēm.

Jautājums “Kas ir realitāte” vecmēness cilvēkiem nav nekāda filosofēšana, kā vairumam cilvēku, kuri par to reti kad aizdomājas. Jums, dzimušajiem pēdējā mēness ciklā, šis ir gandrīz vai ikdienišķs jautājums, uz kuru jūs meklējat ļoti konkrētas atbildes. Tas visu laiku dzīvo pa jūsu pakausi, nelikdams mieru ne mirkli. Jūs cenšaties ierāmēt savu dzīvi vispārpieņemtajās normās, laiku pa laikam nemanāmi iebraucot citās realitātēs.

Zināmā mērā vecmēness laikā dzimušie bieži jūtas kā rēgi šai materiālajā pasaulē. Un viņiem daudzējādā ir taisnība. Reizēm viņi jūtas tā, it kā viņi piederētu kādam visas cilvēces liktenim, vai ka viņus vada kāds augstāks spēks. Viņi vairāk vai mazāk apzinās sevi kā kādu svētnīcu (vai lauku), kurā norisinās kaut kas lielāks par viņa individualās personības attīstību.

Vēl viens jautājums, kas saistās ar šo mēnes cikla fāzi ir “Kurp mēs dodamies, kad nomirstam?”. Vecmēnesī dzimušie mirušo pasauli un tās iemītniekus izjūt kā ikdienišķu realitātes sastāvdaļu. Daudzi no viņiem ir redzējuši vai pat sajutuši kāda miruša tuvinieka rēga pieskārienu.

Vēl viena vecmēnesī dzimušos raksturojoša iezīme, kopēja ar veciem cilvēkiem ir “gara” atmiņa. Jaunībā prāts daudz vairāk vērsts nākotnē – tam ir ko plānot, vizionēt, iecerēt. Vecumdienās tas biežāk raugās atpakaļ – tajā, kas izdzīvots. Jums visticamāk ir laba atmiņa. Jūs spējat atminēties visdažādākās detaļas, piemēram, drēbes, ko vilkāt, ēdienu, ko ēdāt, datumu, kad tas notika utt pat gadiem ilgi pēc paša notikuma.

Tomēr tā nav tikai laba atmiņa. Tā ir sajūta, it kā pagātne jūs vajā, iesūc sevī. It kā pagātne nemaz nebūtu pagātne. Tas ir – it kā tā ir realitāte joprojām, arī tagadnē. Un tiešām, ja pieņemam, ka laiks ir ilūzija, kurš var apgalvot, ka pagātne jau ir pagājusi.

Šajā mēness fāzē dzimušajiem ego jau sāk izšķīst. Visas augstāk aprakstītās sajūtas un realitātes uztveres ir iespējamas tieši pateicoties ego izzušanai. Ego sienu sabrukšana ielaiž cilvēkā milzīgus radošas iztēles uzplūdus. Tā ir ārkārtīgi bagāta iekšējā pasaule, kas var izpausties uz āru, bet var arī palikt tikai iekšpasaulē. Sapņi parasti ir spilgti, dzīvi mainoši un bieži vien ļoti satraucoši.

Laiku pa laikam jums ir nepieciešams klusums un miers vienanatnē ar sevi, lai varat ieskatīties pārpasaulīgajos plašumos sevī. Pārāk aizņemta un produktīva “ārējā” dzīve jums var būt šķērslis ceļā uz savu iekšpasauli. Jūs varat kādu laiku “traukties pilnā ātrumā”, bet darot to pārāk ilgi, jūs variet radīt sev psiholoģiskus traucējumus.

Tas nozīmē, ka jums nepieciešama kāda garīga prakse, lai kā arī jūs to nosauktu. Ņemiet vērā, ka tai jābūt nodarbei ar garīgu raksturu, nevis tikai metafiziskiem uzskatiem. Tai jārada pieredze. Jūs nevis mācaties tai noticēt, bet apgūstat tās izdzīvošanu (dzīvi ar to).

Ēnas puse

Pats fundamentālākais evolucinārās astroloģijas pamatprincips nosaka, ka dzīve ir par personisku izvēļu izdarīšanu, nevis par pasīvu ļaušanos kādam iepriekš noteiktam liktenim. Katrā astroloģiskajā konfigurācijā ir iebūvētas pozitīvas iespējas. Tai pat laikā, katru astroloģisko konfigurāciju, pievinojot tai pietiekami lielu muļķības, pašmērķības vai sajukuma devu var pārvērst par postu. Kādi ir iespējamie riski vecmēnesī dzimušajiem cilvēkiem?

Visdramatiskākā tumšās puses izpausmes iespēja nav pati acīmredzamākā. Izsakoties vienkārši tā ir “jumta aizbraukšana”, jeb trakums. Šai laikā dzimušie var samērā viegli zaudēt saķeri ar realitāti. Tomēr, kā mēs iepriekš diskutējām – kas tad īsti ir realitāte? Pēc tradicionālajiem uzskatiem formulētā “normāluma” definīcijā neietilptu neviens no pasaules lielajiem mistiķiem. Īstā realitāte ir daudz plašāka par šo šauri tradicionālo skatījumu.

Robežzona starp “šo realitāti” un “citu realitāti” ne vienmēr ir miermīlīga un droša. Astotās mēnes fāzes laikā dzimušie dzīvo šajā nemierīgajā pierobežā. Šis nav svētdienas baznīcā iešanas garīgums. Šis ir īsts, aktīvs misticisms ar visām tā bīstamībām. Dažkārt, staigājot pa naža asmeni starp šīm abām realitātēm, prāts var zaudēt līdzsvaru un nonākt psihiatru ciešajos apskāvienos. Tas var savā iekšpasaulē sastapties ar lietām, no kā tas visvairāk baidās un projicēt šos tēlus uz kādu nevainīgu upuri ārpasaulē. Aizstāvot sevi no šīs projekcijas, tas var pat šim upurim uzbrukt.

Šīs, protams, ir galējas vecmēnesī dzimušo ēnas pušu izpausmes. Daudz biežāk sastopama ir vienkārša neveiklība ikdienas gaitās. Tas var izpausties kā īslaicīga apmaldīšanās pat zināmā pilsētā vai kā četru dimensiju loģikas piemērošana, vadot trīs dimensijās eksistējošu auto. Tas var iet arī tālāk. Kad jūsu pieņēmumi par sabiedrību ievērojami atšķiras no pārējiem, var rasties izraidītības, atsvešinātības sajūta. Tā var novest pie visdažādākajām bēgšanas no realitātes formām, ieskaitot krimināli sodāmu uzvedību.

Sajūta, ka atrodies pašā visu lietu fināla, noslēguma, beigu posmā, šeit izpaužas pilnīgi pašaprotamā veidā. Jūs arī reāli atrodaties mēness cikla pašā noslēgumā. Jums ir tendence sajust nenovēršamības, noslēguma sajūtu ikkatrās jūsu dzīves nozīmīgākajās attiecībās. Šai pēdējās iespējas sajūtai ir savas pozitīvās puses. Pie ēnas pusēm jāmin bezmaz vai fatālistiska neiespējamības sajūta attiecībās ar cilvēkiem. Var tikt piedzīvoti gan dramatiski attiecību pārrāvumi, gan negaidītas partneru aiziešanas no dzīves.

Tas viss tikai pastiprina jutīgumu, vilkmi uz depresijām, rezignāciju un izmisumu. Šīs izpausmes ir pastiprinātas visiem dilstošā mēnesī dzimušajiem, bet pēdējā fāzē it īpaši. To transformācija viedumā un līdzcietībā ir augstākā vecmēness ietekmes izpausme. Atsacīšanās no tā ir dvēseles ieslodzīšana.

Evolucionārais/ karmiskais uzdevums

Kādēļ lai dvēsele iemiesotos vecmēness laikā? Garīgi tas ir kā likt uz spēles ļoti augstu likmi. Dziļākais nodoms nav nekas mazāks, kā izrauties pilnīgi jaunā evolucionārās attīstības pakāpē. Tas ir tā, it kā cilvēks pateiktu “ok, pabeigšo vienreiz šo lietu, ar ko esmu cīnījies pēdējās tūkstošgades vienreiz un uz visiem laikiem”.

Viss, kas pirms tam ir bijis atlikts, tagad uzpeld un ir jāatrisina līdz galam. Dvēsele it kā saka “ņem no manis ko gribi, bet ir jādodas tālāk”. Šī vienošanās paredz tiešu, nepastarpinātu sastapšanos ar tumšām un spēcīgām emocijām, ja vien bēgšana no realitātes neiejaucas un neatceļ visu procesu. Cilvēku, ar kuriem no iepriekšējām dzīvēm velkas līdz galam nenokārtotas lietas, šai dzīvē būs ka biezs. Jūs esat piekrituši strādāt bez atelpas, hiperaktīvs un nogurdinošs darbs turpinās pat miegā.

Šai fāzē slēpjas vēl augstāks nodoms. Tas nav nekas mazāks par milzīgu lēcienu apziņā. Nav piemērotāka mēnes cikla posma dvēseles atīstībā pilnīgas Apgaismības iegūšanai par vecmēnesi. Tieši tādēļ likmes ir tik augstas!

Laimes noslēpums

Vecmēness cilvēku laimes noslēpums ir meklējams psihiskā līmenī. Materiālās dzīves labumi var vilināt, tomēr tiem nav liela nopelna īsta prieka radīšanā. Lai būtu laimīgi, jums vajag bagātu, aktīvu vienatni. Pat vienkārša laika pavadīšana tikai ar sevi vien var sniegt atvieglojumu, tomēr daudz labāk ir pavadīt laiku meditējot, aktīvi sapņojot, un/vai pildot iekšējās radošuma “jogas” vingrinājumus. Tomēr pat šeit jums jābūt piesardzīgiem, jo iekšpasaule viegli var novest pie iegrimšanas savās emocijās, kas ved uz sevis žēlošanu un izmisumu. Vienīgais risinājums šeit ir īsta garīgā prakse. Pozitīvā nozīmē jums jākļūst par “rēgiem” šai pasaulē. Praktizējiet šo perspektīvu ik dienu, apzinoties, ka jūs šo pasauli atstāsiet.

Mums ir jāatdzīst, ka mūsu īstā esība un īstās mājas ir vairāk līdzīgas tam spīdošajam tukšumam, kas plešas aiz mūsu prāta, nekā kam materiālam vai pat kognitīvam (ar prātu aptveramam).

Atmiņas ir neapstrādātas un intensīvas. Vecmēnesī dzimušajiem jāiemācās līdzsvarot dziļi iekšā justo pagātnes klātbūtni ar apzināti kultivēto nepieķeršanos tai (pagātnei). Tā, it kā tā nebūtu nekas vairāk par sapni vai filmu. Garīgā prakse palīdz arī šajā lietā.

Senās mācības saka, ka dvēsele un Dievišķais ir nedalāms veselums, neatdalāmi viens no otra. Citiem vārdiem, ja ieiesiet (ieskatīsieties) sevī pietiekami dziļi, nonāksiet visumā. Apdomājot šo ideju, var pavadīt ļoti daudz laika. Jums, dzimušajiem vecmēness laikā, šī ir ļoti vērtīga meditācijas tēma. Tā var kļūt par jūsu durvīm uz labsajūtu, saprātu un laimi.

Pazīstami vecmēness cilvēki

Bobs Dilans, Dipaks Čopra, Stīvijs Vonders, Frederiki Fellīni, Vūpija Goldberga, Keita Blašeta, Mikalandželo, Salmans Rušdi, Ludviks Van Bēthovens, Merlons Brando, Abrahams Linkolns, Žerārs Depardjē, Skārleta Johansone, Nils Bors, Leonardo Dikaprio, Džo Kokers, Čārzs Darvins, Štefija Grāfa, Rimskis-Korsakovs, Henrijs Matīs.

Advertisements
%d bloggers like this: